Pateicība – labākais (garīgais) kapitālieguldījums
(pedagoģiskās pārdomas)
Cilvēka galvenā misija – būt laimīgam. Vecāku un skolotāju pamatmisija – audzināt laimīgus, krietnus, veiksmīgus cilvēkus.
Tehnoloģiju laikmetā zūd cilvēcisko attiecību skaistums, aizvien mazāka nozīme ir vispārcilvēciskajām vērtībām: mīlēt, pateikties, saprast, just līdzi un līdzdzīvot… Daudzās attiecībās virsroku ņem racionālisms un izdevīgums…
Orientācija uz veiksmi, atklājumiem, apgaismību, apbrīnu, sajūsmu, atzīšanu, atzinību ir izglītojoši audzinošās vides atslēgvārdi!
“Panākumi”, “optimisms”, “iedvesma”, “pateicība”, “uzslava” – šie jēdzieni ir ceļi, kas ved cilvēku pretī laimei un nostiprina vēlmi kļūt labākam. Panākumi – tas vienmēr ir radošs process, tā ir piepildīta dzīve, kas veidota saskaņā ar dabas likumiem! Panākumus un neveiksmi apsteidz ikdienas dzīve: kurš lasa – kļūst gudrāks; kurš slīpē savas prasmes – apgūst iemaņas, kļūst spējīgāks; kurš tās izmanto, gūst panākumus. Panākumi ir uzstādījumu rezultāts un aktīvs darbs pašam ar sevi, bet optimisms – tā ir realizētā radošā enerģija! Cilvēki, kas cenšas gūt apkārtējo atzinību, ir pārveidotāji. Neaktīvi, maz radoši cilvēki zaudē dzīvības spēku.
Arī harizmātiskās spējas tiks liktas lietā tik ilgi, kamēr to īpašnieks ar cieņu izturēsies pret apkārtējiem. Harizma – tās ir spējas, kas arvien retāk saskatāmas cilvēkos, jo tā, kā jebkuras citas spējas, prasa attīstību, prasmīgu izmantošanu, pilnveidošanu, un tas nozīmē – darbu ar sevi! Uzvarētāji vienmēr ir apgaroti, un tas ir liels enerģētiskais spēks, dzīvesspēks. Dvēseles radošais spēks, spējīgs radīt, izlaužas uz āru, kad parādās iedvesma, apgarotība, tādā veidā rodas šedevri mūzikā, glezniecībā, literatūrā, kinomākslā…
Galvenais ceļš lielu mērķu, rezultātu sasniegšanā ir motivācija, bet pašmotivācija – tā jau ir māksla! Māksla vadīt sevi un citus. Motivēt protošais spēj radīt brīnumus. Tas ir jāmācās, jāpilnveido sevi. Smaids, atzīšana, mīlestība pret apkārtējiem, atzinība, pateicība un ticība cilvēkam, labi vārdi – tie ir faktori, kas spēj “aizdegt” iedvesmas uguni, uzlādēt cilvēka motivāciju ar tādu spēku, kurš liktu ne tikai prātot par nākotnes sasniegumiem, bet arī ar prieku risināt šodienas pedagoģiskos uzdevumus. Jo tikai stabilitāte, aizrautība ar savu darbu un gatavība pašaizliedzīgi veikt savu dzīves uzdevumu ļauj cilvēkam līdz brieduma gadiem saglabāt spēku un mundrumu, izjust īstenu dzīves prieku un patiesi baudīt atpūtu. Vēlmei strādāt ar sevi ir jānobriest un jānostiprinās. Pateicoties pašpilnveides uzstādījumiem, mēs noteikti spēsim tikt galā ar mūsu laika smagākajām problēmām, atšķirties no kopējās masas un likt pamatus laimīgai un veiksmīgai nākotnei.
Viss ir savstarpēji saistīts: iedvesma pārvērš cilvēku motivētājā, kas gūst panākumus. Iedvesmošana piepilda ar laimes sajūtu, nostiprina ticību un rada drosmi. Iedvesma padara mūs par uzvarētājiem! Spēcīgs motivācijas faktors ir vērtējums. Cilvēks ir jūtīga būtne. Nevajag aizmirst par uzslavu un pateicību.
Dzīvei ir jārada prieks, tā ir galvenā dzīves vērtība. Sniedziet savu ieguldījumu, lai savu un apkārtējo dzīvi darītu priecīgāku! Nekad neaizmirstiet, ka jebkurš cilvēks, neatkarīgi, vai viņš ir bagāts, laimīgs, izglītots, pateicoties uzslavai, vispirms augs savās acīs, kas liks viņas atkal un atkal virzīties uz priekšu un uz augšu! Visiem cilvēkiem vajadzētu atcerēties, ka uzslava ir visefektīvākais apkārtējo ietekmēšanas līdzeklis, kas ir jūsu rīcībā. Uzslava stiprina cilvēka ticību saviem spēkiem. Cilvēka nepieciešamību pēc atzīšanas un atzinības var apmierināt tikai ar uzslavu. Uzslavai jābūt patiesai, nav nekā sliktāka par liekulīgu slavināšanu. Kurš slavē citus, pats pelnījis atzinības vārdus, atbalstu pasākumos. Uzslava nekad nevar būt lieka.
Bet pateicība ir labākais “kapitālieguldījums” apkārtējos cilvēkos. Pateicība ir labāka par jebkuru dāvanu. Pateicība ir vispatīkamākais kompliments!
Ļoti daudz pieaugušo ir aizmirsuši, ka cilvēka dvēseles varenums izpaužas prasmē sniegt pozitīvu ietekmi iedvesmojot un izskaidrojot, nevis rājoties, uzkliedzot vai pamācot, un nav nodevuši šo īpašību mantojumā saviem bērniem.
Izsakot pateicību, mēs rosinām apkārtējos cilvēkus darīt to, kas izraisa pateicību. Visas šīs vienkāršās patiesības palīdzēs mums visiem, cienījamie pieaugušie, kļūt laimīgākiem un rādīt mūsu bērniem vienkāršu ceļu uz laimi. Un nevajag aizmirst, ka galvenā cilvēka misija ir būt laimīgam, bet laime ir prasme veidot savu likteni. Laimīgi vecāki audzina priecīgus, optimistiskus bērnus, laimīgi skolotāji orientē bērnus uz sasniegumiem, laimīgi draugi uzlādē mūs, laimīga vide iedveš ticību un izceļ tavas vērtības!
Vēlu visiem spilgtus notikumus, iespaidus un jaunas tikšanās ar laimi, kā arī uzslavām un pateicībām dāsniem cilvēkiem, dārgie skolotāji, vecāki, draugi!
09.03.21.
Jūsu Vera Šengelija